VISPRJ CILVKA TIESBU DEKLARCIJA
ANO enerl Asambleja piemusi 1948. gada 10. decembr
PREAMBULA
Ievrojot, ka visiem cilvku sabiedrbas locekiem piemtos pacieas un viu vienldzgu un neatemamu tiesbu atzana ir brvbas, taisnguma un visprja miera pamats, un
ievrojot, ka cilvku tiesbu necienana un nicinana noved pie barbariskiem aktiem, kas izraisa sautumu cilvces apzi, un ka tdas pasaules radana pasludinta k cilvku augstkie centieni, kur cilvkiem bs vrda un prliecbas brvba un tie bs brvi no bailm un trkuma, un
ievrojot, ka nepiecieams, lai cilvka tiesbas aizsargtu likuma spks un cilvks nebtu spiests izmantot k pdjo ldzekli sacelanos pret tirniju un apspiestbu, un
ievrojot, ka nepiecieams veicint draudzgu attiecbu attstbu starp tautm, un
ievrojot, ka Apvienoto Nciju tautas Stattos apliecinja savu ticbu cilvka pamattiesbm, cilvka personbas pacieai un vrtbai un vrieu un sievieu ldztiesbai un apms sekmt socilo progresu un labkus dzves apstkus vislielks brvbas apstkos, un
ievrojot, ka Dalbvalstis ir apmus pankt, sadarbojoties ar Apvienoto Nciju Organizciju, sekmt cilvka tiesbu un pamatbrvbu visprju cienanu un ievroanu, un
ievrojot, ka o tiesbu un brvbu visprjai izpratnei ir milzga nozme s apemans pilngai stenoanai,
tpc enerl Asambleja
pasludina o Visprjo cilvka tiesbu deklarciju par visu tautu un nciju sasniegumu kopjo standartu, lai katrs cilvks un katra sabiedrbas institcija, pastvgi paturot prt o Deklarciju, censtos ar apmcbu un izgltoanu veicint o tiesbu un brvbas respektanu un, stenojot progresvus nacionlos un starptautiskos paskumus, nodrointu to visprju un efektvu atzanu un ievroanu k pau Organizcijas dalbvalstu starp, t ar to jurisdikcij esoo teritoriju tauts.
1. pants
Visi cilvki piedzimst brvi un vienldzgi sav pacie un tiesbs. Vii ir apveltti ar saprtu un sirdsapziu, un viiem jizturas citam pret citu brlbas gar.
2. pants
Ikvienam ir tiesbas uz vism aj Deklarcij pasludintajm tiesbm un brvbm, bez jebkda veida atirbas pc rases, das krsas, dzimuma, valodas, reliijas, politisks vai citas prliecbas, nacionls vai socils izcelsmes, mantisk stvoka, dzimanas vai cita statusa.
Turklt nedrkst noteikt nekdu atirbu pc ts valsts vai teritorijas, politisk, tiesisk vai starptautisk statusa, pie kuras cilvks pieder neatkargi no t, vai  teritorija ir neatkarga, aizbildnb esoa, bez paprvaldes vai kaut k citdi ierobeota sav suverenitt.
3. pants
Ikvienam ir tiesbas uz dzvbu, brvbu un personas neaizskarambu.
4. pants
Nevienu nedrkst turt verdzb vai dzimtbtniecb; visa veida verdzba un vergu tirdzniecba ir jaizliedz.
5. pants
Nevienu nedrkst pakaut spdzinanai vai cietsirdgi, necilvcgi ar viu apieties vai sodt, pazemojot via cilvcisko cieu.
6. pants
Ikvienam, visur, ir tiesbas bt atztam par personu likuma priek.
7. pants
Visi ir vienldzgi likuma priek un viiem ir tiesbas, bez jebkdas diskrimincijas, uz viendu likuma aizsardzbu. Visiem ir tiesbas uz viendu aizsardzbu pret jebkdu diskriminciju, prkpjot o Deklarciju, un pret jebkuru kdanu uz tdu diskriminciju.
8. pants
Ikvienam ir tiesbas uz efektvu via tiesbu atjaunoanu kompetents nacionlajs tiess gadjumos, par nodarjumiem, kas prkpj via pamattiesbas, kas garanttas konstitcij vai likum.
9. pants
Nevienu nedrkst patvagi arestt, aizturt vai pakaut izraidanai.
10. pants
Ikvienam via tiesbu un pienkumu noskaidroanai, k ar viam izvirzts kriminls apsdzbas pamatotbas noteikanai, ir tiesbas, lai viu lietu atklti un, ievrojot visas taisnguma prasbas, uz pilngas ldztiesbas pamata izskattu neatkarga un objektva tiesa.
11. pants
1. Katram, kas ir apsdzts kriminlnoziegum, ir tiesbas tikt uzskattam par nevaingu, kamr via vaina nav pierdta saska ar likumu atklt tiesas proces, kur viam ir bijuas nodrointas visas savai aizstvbai nepiecieams garantijas. 
2. Nevienu nedrkst notiest par sodmu tiesbprkpumu tdas darbbas vai bezdarbbas d, kas saska ar izdaranas brd spk bijuajiem nacionlajiem likumiem vai starptautiskajm tiesbm nebija sodms tiesbprkpums. Tpat nedrkst piespriest smagku sodu nek tas, kas bija jpiemro laik, kad tika izdarts sodmais tiesbprkkums. 
12. pants
Nedrkst patvagi iejaukties neviena personiskaj un imenes dzv, patvagi prkpt via dzvoka vai korespondences neaizskarambu vai apdraudt via godu un reputciju. Katram ir tiesbas uz likuma aizsardzbu pret du iejaukanos vai apdraudjumiem.
13. pants
1. Ikvienam ir tiesbas brvi prvietoties un izvlties sev dzvesvietu ikvien valst. 
2. Ikvienam ir tiesbas atstt jebkuru, ar savu valsti un atgriezties sav valst. 
14. pants
1. Ikvienam ir tiesbas meklt un izmantot patvrumu no vajanas cits valsts. 
2. s tiesbas nevar tikt izmantotas tdas vajanas gadjum, kas stenb nav saistta ar politiskiem noziegumiem vai ar darbbm, kas ir pretrun ar Apvienoto Nciju Organizcijas mriem un principiem. 
15. pants
1. Ikvienam ir tiesbas uz pilsonbu. 
2. Nevienam patvagi nedrkst atemt t pilsonbu vai atteikt tiesbas maint savu pilsonbu. 
16. pants
1. Pilngadgajiem vrieiem un sievietm ir tiesbas bez jebkdiem ar rasi, nacionalitti vai reliiju saisttiem ierobeojumiem stties laulb un nodibint imeni. Viiem ir vienldzgas tiesbas, stties laulb, laulbas laik un irot laulbu. 
2. Laulba var tikt slgta tikai ar abu personu, kas stjas laulb, brvu un pilngu piekrianu. 
3. imene ir dabiska sabiedrbas pamatvienba, un tai ir tiesbas uz sabiedrbas un valsts aizsardzbu. 
17. pants
1. Ikvienam ir tiesbas uz paumu k vienam, t ar kopgi ar citiem. 
2. Nevienam patvagi nedrkst atemt via paumu. 
18. pants
Ikvienam ir tiesbas uz domu, apzias un reliijas brvbu; brvbu maint reliiju vai prliecbu, brvbu nodoties savai reliijai un prliecbai tiklab vienatn, k ar kop ar citiem publiski vai noirti, piekopt reliiju vai ticbu, sludinot mcbu, izpildot, pieldzot un ievrojot to. 
19. pants
Ikvienam ir tiesbas uz prliecbas un izteiksmes brvbu; s tiesbas ietver brvbu bez iejaukans palikt pie saviem uzskatiem un meklt, saemt un izplatt informciju un idejas ar jebkuriem informcijas ldzekiem neatkargi no valstu robem.
20. pants
1. Ikvienam ir tiesbas uz miermlgu sapulu un asocicijas brvbu. 
2. Nevienu nedrkst piespiest piedert kdai asocicijai. 
21. pants
1. Ikvienam ir tiesbas piedalties savas valsts prvald tiei vai ar brvi izvltu prstvju starpniecbu. 
2. Ikvienam ir tiesbas uz ldztiesgu pieejambu valsts dienestam sav zem. 
3. Tautas gribai ir jbt valdbas varas pamatam; ai gribai jizpauas periodisks un nefalsificts vlans, kam jnotiek uz visprju un vienldzgu vlanu tiesbu pamata, aizklti balsojot vai ar cits ldzvrtgs brvs balsoanas procedrs. 
22. pants
Katram k sabiedrbas loceklim ir tiesbas uz socilo drobu un viam ir tiesbas stenot ar nacionlo centienu paldzbu un starptautisks sadarbbas ce, un atbilstoi katras valsts struktrai un resursiem, via pacieai un personbas brvai attstbai nepiecieams ekonomisks, socils un kultras tiesbas.
23. pants
1. Ikvienam ir tiesbas uz darbu, uz brvu darba izvli, uz taisngiem un labvlgiem darba apstkiem un uz aizsardzbu pret bezdarbu. 
2. Ikvienam, bez jebkdas diskrimincijas, ir tiesbas uz viendu atldzbu par ldzvrtgu darbu. 
3. Katram strdjoam ir tiesbas uz taisngu un piencgu darba algu, kas nodroina cilvka ciengu dzvi viam un via imenei. Nepiecieambas gadjum t jpapildina ar citiem socils nodroinanas ldzekiem. 
4. Katram ir tiesbas dibint arodbiedrbas un iestties tajs savu intereu aizsardzbai. 
24. pants
Ikvienam ir tiesbas uz atptu un brvo laiku, ieskaitot saprtgu darbadienas ierobeojumu un apmakstu periodisku atvainjumu.
25. pants
1. Ikvienam ir tiesbas uz via un via imenes veselbas uzturanai un labkljbai atbilstou dzves lmeni, ieskaitot uzturu, aprbu, mjokli, medicniskos pakalpojumus un nepiecieamo socilo apkalpoanu, un tiesbas uz nodroinjumu bezdarba, slimbas, darba nespjas, atraitnbas, vecuma vai citos iztikas ldzeku zaudjumu gadjumos, kas raduies no via neatkargu apstku d. 
2. Mtm un brniem ir tiesbas uz pau aizsardzbu un paldzbu. Visiem brniem, laulb un rlaulb dzimuajiem, ir jbauda vienda socil aizsardzba. 
26. pants
1. Ikvienam ir tiesbas uz izgltbu. Izgltbai, vismaz pamata un visprjai izgltbai, ir jbt bezmaksas. Pamatizgltbai ir jbt obligtai. Tehniskajai un profesionlajai izgltbai ir jbt vispr pieejamai, un augstkajai izgltbai jbt viendi pieejamai visiem atbilstoi spjm. 
2. Izgltbas mrim jbt pilngai personbas attstbai, k ar cilvka tiesbu un pamatbrvbu respektanas stiprinanai. 
3. Izgltbai ir jsekm sapraans, iecietba un draudzba starp vism tautm, rasu vai reliiskajm grupm un jsekm Apvienoto Nciju Organizcijas miera uzturanas paskumi. 
27. pants
1. Ikvienam ir tiesbas brvi piedalties sabiedrbas kultras dzv, baudt mkslu, piedalties zintnes progres un izmantot t labumus. 
2. Ikvienam ir tiesbas uz morlo un materilo intereu aizsardzbu, kas izriet no zintniskajiem, literrajiem vai mkslas darbiem, kuru autors vi ir. 
28. pants
Ikvienam ir tiesbas uz socilo un starptautisko krtbu, kur var tikt pilnb stenotas aj Deklarcij izklstts tiesbas un brvbas.
29. pants
1. Ikvienam ir pienkumi pret sabiedrbu, kur viengi ir iespjama via personbas brva un pilnga attstba. 
2. Izmantojot savas tiesbas un brvbas, katram cilvkam ir jpakaujas ti